2015. gada jūlijā neatkarīga nevalstiska organizācija "Veselības projekti Latvijai" (http://www.veselibasprojekti.lv/) Latvijas sabiedrību iepazīstināja ar pētījumu "Ģenērisko zāļu lietošana Latvijā: Iedzīvotāju un speciālistu informētība, viedokļi un pieredze". Pētījumu veikusi organizācija "Veselības projekti Latvijai", izmantojot  EEZ finansējumu, un ar tā gala ziņojumu iespējams iepazīties šeit.

IMS Health ziņojums: Patentbrīvo medikamentu loma veselības aprūpes sistēmu ilgtspējas veicināšanā: Eiropas perspektīva (2015. gada jūnijs)

Eiropas Patentbrīvo Medikamentu Asociācijas redzējums par to, kā uzlabot likumdošanu un tās regulējumu attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem un biosimilāriem medikamentiem

IMS Health ZIŅOJUMS: "Patentbrīvie medikamenti: nepieciešamais ieguldījums sabiedrības veselībai ilgtermiņā" (IMS report: "Generic Medicines: Essential contributors to the long-term health of society")

FARMĀCIJAS NOZARES IZMEKLĒŠANAS ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS, Eiropas Komisija, 2009. gada 8. jūlijs

Eiropas Patentbrīvo Medikamentu Asociācijas ZIŅOJUMS UN VADLĪNIJAS PATENTBRĪVO MEIKAMENTU PIEEJAMĪBAS VEICINĀŠANAI PACIENTIEM EIROPAS VESELĪBAS APRŪPES SIETĒMĀS, 2009. gada jūnijs (angļu val.)

ZĀĻU AIZSTĀŠANA APTIEKĀS: IEGUVUMS UN RISKI – Inese Kaupere, Zāļu cenu valsts aģentūra, materia medica, 3’2009

 

Ārsti ir jāmotivē taupīt valsts līdzekļus

LPMA atklātā vēstule valsts amatpersonām, 12.05.2010.
Novērtējot ieguvumus, ko valstij un iedzīvotājiem sniedz pašreizējā zāļu iegādes izdevumu kompensācijas sistēma, kā arī nesenās izmaiņas normatīvajos aktos, lai veicinātu medikamentu pieejamību trūcīgajiem iedzīvotājiem, LPMA tomēr uzskata, ka esošās sistēmas iespējas netiek izmantotas pilnībā. 
Viena no galvenajām problēmām ir motivācijas trūkums iesaistītajām pusēm taupīt valsts un iedzīvotāju līdzekļus.
(Pielikumā Eiropas Savienības tiesas paziņojums)

LPMA aicina atbildīgo valsts institūciju pārstāvjus, īpaši šajā ekonomiski grūtajā laikā, aktīvāk izmantot citu Eiropas Savienības valstu pieredzi, lai racionalizētu valsts izdevumus par kompensējamajiem medikamentiem, vienlaikus veicinot to pieejamību iedzīvotājiem. 

Viens no pamatprincipiem, ko plaši izmanto daudzas valstis, lai taupītu valsts izdevumus par medikamentu iegādi, ir ārstu motivēšana pacientiem izrakstīt lētākos medikamentus konkrētas terapeitiskās grupas ietvaros, piedāvājot tiem noteiktus finansiālus stimulus.

Lai kliedētu iespējamās šaubas par to, vai šādu valsts finansiālu stimulu piedāvāšana ārstiem atbilst ES tiesību normām, aicinām iepazīties ar Eiropas Savienības tiesas paziņojumu (Pielikumā, angļu val. un tulkojums latviešu val., kā arī internetā: http://curia.europa.eu/jcms/upload/docs/application/pdf/2010-04/cp100038en.pdfpar tās spriedumu jautājumā par Anglijas un Velsas valsts veselības aprūpes iestāžu ieviesto shēmu, kas paredz finansiālus stimulus ārstiem, ja viņi saviem pacientiem izraksta zāles, kas ir lētākas nekā pārējās zāles šajā pašā terapeitiskajā klasē, atbilstību Direktīvai par cilvēkiem paredzētajām zālēm (Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001 L 311, 67. lpp.)). 

Eiropas Savienības tiesa atzīst, ka šāda finansiālo stimulu sistēma nav pretrunā ar minēto Direktīvu un turklāt neietekmē zāles izrakstošo ārstu objektivitāti. 

To, ka šādu sistēmu nepieciešams ieviest arī Latvijā, nosaka apstāklis, ka Latvijā tieši ārstam ir noteicoša loma konkrēta medikamenta izvēlē. 

Par to liecina kaut vai fakts, ka katru gadu pacienti līdzmaksājumos tērē miljoniem latu (2008. gadā 6 milj. latu, 2009. gadā 7 milj. latu) par medikamentiem, ko būtu bijis iespējams aizvietot ar lētākiem analogiem medikamentiem. Diemžēl Latvijā tikai 30% ģimenes ārstu pirms kompensējamo medikamentu izrakstīšanas ar pacientu pārrunā zāļu aizvietošanas iespējas, piedāvājot lētākas analogas zāles. Tāpēc lielākā daļa pacientu dod priekšroku ārsta izrakstītam dārgākam medikamentam, lai gan speciālists receptē nav norādījis, ka medikamentu nedrīkst aizvietot ar citām (lētākām) līdzvērtīgas terapeitiskās iedarbības zālēm. 

Tas apliecina to, ka esošā sistēma nemotivē ārstus, izrakstot zāles, ņemt vērā arī to cenu un pacienta ekonomiskās iespējas.

Tāpēc LPMA aicina atbildīgos valsts institūciju pārstāvjus izstrādāt konkrētus mehānismus, lai finansiāli motivētu ārstus izrakstīt pacientiem lētākus medikamentus un pēc iespējas ātrāk tos ieviest praksē. 

Atgādinām, ka patentbrīvo medikamentu izmantošana 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm ik gadu ļauj ietaupīt 30 miljardus eiro, sniedzot būtisku ieguldījumu veselības aprūpes pieejamības veicināšanā. 

Eiropas Savienības tiesas paziņojums (latv. val.)

Eiropas Savienības tiesas paziņojums (angļu val.)