VIDEO
AKTUALITĀTES
Veselības ministrs un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija apspriež risinājumus zāļu pieejamības uzlabošanai
09.11.2023.
Pagājušonedēļ veselības ministrs Hosams Abu Meri tikās ar Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociāciju (LPMA). Tikšanās galvenais mērķis bija iepazīstināt ministru ar nozares pārstāvju priekšlikumiem, kas ļautu arvien lielākam Latvijas iedzīvotāju skaitam saņemt visus sev nepieciešamos medikamentus.
Pagājušonedēļ veselības ministrs Hosams Abu Meri tikās ar Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociāciju (LPMA). Tikšanās galvenais mērķis bija iepazīstināt ministru ar nozares pārstāvju priekšlikumiem, kas ļautu arvien lielākam Latvijas iedzīvotāju skaitam saņemt visus sev nepieciešamos medikamentus.
Zāļu ražotāju asociācija nāk klajā ar ierosinājumiem medikamentu pieejamības uzlabošanai
23.08.2023.
Kamēr Latvijas iedzīvotāji slīgst bezgalīgos valsts solījumos par zāļu pieejamības uzlabošanu, Igaunijas iedzīvotājiem jau ilgu laiku noteikti gada zāļu līdzmaksājumu griesti 100 EUR apmērā, bet cilvēkiem pēc 63 gadu vecuma valsts medikamentus kompensē 90% apmērā. Tikmēr Lietuvā seniori pēc 75 gadu vecuma, ar zemākiem ienākumiem par medikamentiem nemaksā nemaz. Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija iestājas par kvalitatīvu veselības aprūpes pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, iezīmējot četrus scenārijus situācijas uzlabošanai.
Kamēr Latvijas iedzīvotāji slīgst bezgalīgos valsts solījumos par zāļu pieejamības uzlabošanu, Igaunijas iedzīvotājiem jau ilgu laiku noteikti gada zāļu līdzmaksājumu griesti 100 EUR apmērā, bet cilvēkiem pēc 63 gadu vecuma valsts medikamentus kompensē 90% apmērā. Tikmēr Lietuvā seniori pēc 75 gadu vecuma, ar zemākiem ienākumiem par medikamentiem nemaksā nemaz. Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija iestājas par kvalitatīvu veselības aprūpes pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, iezīmējot četrus scenārijus situācijas uzlabošanai.
Latvijas pacientiem draud nepieejamība ne tikai inovatīvai, bet arī pamata veselības aprūpei
21.06.2023.
Maijā medijos izskanējusi informācija, ka šogad kompensējamo zāļu budžetā draud deficīts un pacientiem var būt ierobežotas iespējas saņemt kompensējamās zāles vai arī tās nebūs pieejamas vispār. Šobrīd ministrijas runā par savstarpēju budžeta pārdali, lai kopīgi atbalstītu veselības nozari. Tomēr situāciju saasina arī citi aspekti, piemēram, inflācija, kuras dēļ daļa sabiedrības jau šobrīd samazinājusi medikamentu iegādes apjomu. 2022. gadā piedzīvojām vienu no lielākajiem inflācijas kāpumiem, vairāk nekā 20% apmērā. Cilvēku pirktspēja strauji samazinājusies, liekot taupīt ne tikai uz maznozīmīgām ikdienas precēm, bet arī uz savu veselību. To īpaši izjūt seniori un citu sociāli mazāk aizsargāto sabiedrības grupu pārstāvji. Tikmēr Igaunijā un Lietuvā jau vērojamas prakses, kas ievērojami atvieglo iedzīvotāju finansiālo slogu. Budžeta deficīts nozīmē, ka arī jaunu medikamentu ienākšana tirgū ir apdraudēta.
Maijā medijos izskanējusi informācija, ka šogad kompensējamo zāļu budžetā draud deficīts un pacientiem var būt ierobežotas iespējas saņemt kompensējamās zāles vai arī tās nebūs pieejamas vispār. Šobrīd ministrijas runā par savstarpēju budžeta pārdali, lai kopīgi atbalstītu veselības nozari. Tomēr situāciju saasina arī citi aspekti, piemēram, inflācija, kuras dēļ daļa sabiedrības jau šobrīd samazinājusi medikamentu iegādes apjomu. 2022. gadā piedzīvojām vienu no lielākajiem inflācijas kāpumiem, vairāk nekā 20% apmērā. Cilvēku pirktspēja strauji samazinājusies, liekot taupīt ne tikai uz maznozīmīgām ikdienas precēm, bet arī uz savu veselību. To īpaši izjūt seniori un citu sociāli mazāk aizsargāto sabiedrības grupu pārstāvji. Tikmēr Igaunijā un Lietuvā jau vērojamas prakses, kas ievērojami atvieglo iedzīvotāju finansiālo slogu. Budžeta deficīts nozīmē, ka arī jaunu medikamentu ienākšana tirgū ir apdraudēta.
Kompensējamo zāļu sarakstu pēdējo 4 gadu laikā atstājuši 654 medikamenti
28.04.2023.
Ik gadu sabiedrībā un politiskajās aprindās raisās diskusijas par veselības aprūpes budžeta palielinājumu, kā arī jaunu, inovatīvu medikamentu iegādi. Tomēr mēdzam neievērot nozares otru pusi jeb jau esošo veselības aprūpes pakalpojumu sarukumu vai sabiedrības nespēju šos pakalpojumus saņemt finansiālo apsvērumu dēļ. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka no Kompensējamo zāļu saraksta pēdējo 4 gadu laikā atsaukti vai izņemti 654 medikamenti, pacientam nonākot situācijā, kad tam ierastie medikamenti aptiekā vairs nav pieejami.
Ik gadu sabiedrībā un politiskajās aprindās raisās diskusijas par veselības aprūpes budžeta palielinājumu, kā arī jaunu, inovatīvu medikamentu iegādi. Tomēr mēdzam neievērot nozares otru pusi jeb jau esošo veselības aprūpes pakalpojumu sarukumu vai sabiedrības nespēju šos pakalpojumus saņemt finansiālo apsvērumu dēļ. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka no Kompensējamo zāļu saraksta pēdējo 4 gadu laikā atsaukti vai izņemti 654 medikamenti, pacientam nonākot situācijā, kad tam ierastie medikamenti aptiekā vairs nav pieejami.
Patentbrīvo zāļu patēriņš audzis arī 2022. gadā
18.04.2023.
Aicinām iepazīties ar Zāļu valsts aģentūra sagatavoto informāciju par zāļu patēriņu 2022. gadā, kas liecina, ka pērn trīs no katriem četriem Latvijā pārdotajiem zāļu iepakojumiem ir bijušas patentbrīvās zāles.
Aicinām iepazīties ar Zāļu valsts aģentūra sagatavoto informāciju par zāļu patēriņu 2022. gadā, kas liecina, ka pērn trīs no katriem četriem Latvijā pārdotajiem zāļu iepakojumiem ir bijušas patentbrīvās zāles.
Inguna Adoviča, LPMA valdes locekle: ir pienācis laiks jaunam zāļu nodrošināšanas regulējumam
Pēdējos gados ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas Savienības iedzīvotāji, ziņās lasa virsrakstus par zāļu nepieejamību. Problēma īpaši akūti izpaudās tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kad medikamentu pieprasījums krasi mainījās, savukārt loģistikas jautājumi bija apgrūtināti. Tomēr situācijas eskalēšanās publiskajā vidē nenozīmē, ka problēma nav pastāvējusi jau pirms tam. Tas tikai norāda, ka līdzšinējie mehānismi nozares regulējumā ir izrādījušies neatbilstoši mainīgajai situācijai un ir neefektīvi. Lai arī Eiropas Savienībā pastāv savstarpēja brīvu preču kustība, tas klasiskā veidā neattiecas uz zāļu nozari, liedzot adekvāti pielāgoties jauniem zāļu tirgus izaicinājumiem un operatīvi piemeklēt risinājumus. Savukārt valsts kompensējamo medikamentu budžetu sadalījumi ne vienmēr ļauj segt pacientu vajadzības, kā tas skaidri redzams Latvijas gadījumā. Šo iemeslu dēļ nepieciešams domāt par zāļu nodrošinājuma regulējuma maiņu ne tikai Eiropas, bet arī pašmāju līmenī.
Biedri
