Maijā medijos izskanējusi informācija, ka šogad kompensējamo zāļu budžetā draud deficīts un pacientiem var būt ierobežotas iespējas saņemt kompensējamās zāles vai arī tās nebūs pieejamas vispār. Šobrīd ministrijas runā par savstarpēju budžeta pārdali, lai kopīgi atbalstītu veselības nozari. Tomēr situāciju saasina arī citi aspekti, piemēram, inflācija, kuras dēļ daļa sabiedrības jau šobrīd samazinājusi medikamentu iegādes apjomu. 2022. gadā piedzīvojām vienu no lielākajiem inflācijas kāpumiem, vairāk nekā 20% apmērā. Cilvēku pirktspēja strauji samazinājusies, liekot taupīt ne tikai uz maznozīmīgām ikdienas precēm, bet arī uz savu veselību. To īpaši izjūt seniori un citu sociāli mazāk aizsargāto sabiedrības grupu pārstāvji. Tikmēr Igaunijā un Lietuvā jau vērojamas prakses, kas ievērojami atvieglo iedzīvotāju finansiālo slogu. Budžeta deficīts nozīmē, ka arī jaunu medikamentu ienākšana tirgū ir apdraudēta.
Nepieciešamas izmaiņas zāļu budžeta plānošanā
Šobrīd notiekošie papildu finansējuma meklējumi, pārdalot citu ministriju budžetus, ir skaidra liecība tam, ka līdzšinējā veselības nozares budžeta plānošana ir bijusi nesekmīga un ir jāmaina. Šobrīd meklētie 42 miljoni zāļu deficīta segšanai apliecina ļoti lielu plānotā budžeta nepietiekamību. Veselības nozarei ir jākļūst par prioritāti budžeta veidošanā. Skaidra un saprotama zāļu budžeta plānošanas pieeja būtu – ņemt par pamatu iepriekšējā gada zāļu patēriņa datus, kā arī datus par pacientu pieaugumu. Lai nākamajā gadā nodrošinātu visiem pacientiem terapijas turpināšanu, kā arī jaunu, inovatīvu medikamentu pieejamību, ir nepieciešami vismaz 150 miljoni eiro.
Vislielākais “robs” – senioru makos
Kopš 2020. gada 1. aprīļa ir mainīta sistēma, kā Latvijas pacientiem tiek izrakstīti kompensējamie medikamenti. Lielākajā daļā gadījumu, receptē nu tiek izrakstīts tikai aktīvās jeb ārstējošās vielas nosaukums, pacientam aptiekā saņemot lētāko pieejamo medikamentu. Atkarībā no diagnozes, valsts pacientam medikamentus kompensē 100 %, 75 % un 50 % apmērā. Šāda sistēma ir ievērojami samazinājusi cilvēku līdzmaksājumus par medikamentiem. Tomēr Covid-19 un Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, pasaules ekonomika piedzīvojusi krasas izmaiņas, iedzīvotājiem atsākot aizdomāties – vai varu atļauties iegādāties visus sev nepieciešamos medikamentus?
Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” veiktais pētījums “Ekonomikas barometrs” liecina, ka atsevišķos 2022. gada mēnešos inflācija pārsniedza pat 20%, ja salīdzina ar attiecīgo periodu 2021. gadā. Valsts sociālās apdrošināšanas dati liecina, ka 2022. gadā vidējā pensija Latvijā pārsniedza 500 eiro. Savukārt, aptuveni 50 000 Latvijas iedzīvotāju mēnesī nesaņem vairāk nekā 300 eiro. Seniori pērn vairākkārt izteikuši bažas, ka viņu ienākumi nespēj nosegt strauji augošos rēķinus, kā arī pārtikas un pirmās nepieciešamības preču cenu pieaugumu. Proti, cenšoties ietaupīt, izdevumi tiek samazināti arī uz veselības rēķina un medikamentiem, kas senioru gadījumā veido līdz pat 30 procentiem no ikmēneša izdevumiem.
Izdevīgākā situācijā ir Igaunijas pacienti, kur iedzīvotājiem pēc 64 gadu vecuma, valsts medikamentus kompensē 90% apmērā. Savukārt pacienta līdzmaksājums viena gada laikā nevar pārsniegt 100 eiro – ja šī summa sasniegta, pārējos līdzmaksājumus sedz valsts. Savukārt Lietuvā seniori pēc 75 gadu vecuma, ar zemākiem ienākumiem, par medikamentiem nemaksā nemaz. Pēc 2022. gada maijā pieejamajiem datiem, bezmaksas medikamentus Lietuvā saņēma 350 000 cilvēku jeb 12,5% valsts iedzīvotāju. Arī Latvijas valstij būtu jāmeklē līdzvērtīgi risinājumi, lai atbalstītu sabiedrības daļu ar mazākiem ienākumiem.
Ierobežoto kompensācijas budžeta apmēru dēļ Latvijā būtisku slogu uz iedzīvotāju makiem rada vēl tie recepšu medikamenti, kas nav iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā. Tur vērojamās augstās cenas būtu iespējams samazināt, nosakot vienlīdzīgus piecenojumus, līdzīgi kā kompensācijas zālēm. Labvēlīgākais scenārijs būtu visu recepšu medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā.
No tirgus draud aiziet jau esošie medikamenti, savukārt jauni – potenciāli neienāks nekad
Finanšu trūkums nav vienīgā problēma, ar kuru Latvijas veselības aprūpe saskaras 2023. gadā. Veselības aprūpe ievējojami atpaliek no zinātnes atklājumiem, ar esošajiem finansiālajiem resursiem nespējot nodrošināt jaunākos preparātus onkoloģiskajiem un reto slimību pacientiem. Šogad no nepieciešamajiem 100 miljoniem eiro kompensējamiem medikamentiem, piešķirti tikai 17 miljoni. Tātad, piemēram, no 1647 onkoloģijas pacientiem finansējums piešķirts 263 pacientiem. Jaunie medikamenti ienes revolucionāras pārmaiņas daudzu slimību ārstēšanā, bet arī to izmaksas ir krietni augstākas. Ikviena jauna medikamenta izstrāde prasa daudzu gadu pētījumus (nereti vairākkārt pilnībā nākoties pārstrādāt zāļu formulu, jo tā izrādās neefektīva), ražošanas izdevumus, pārbaudes. Tas paņem ne tikai daudz laika, bet arī ieguldījumus. Jau šobrīd pasaules tirgū pieejami daudzi medikamenti, kuri Latvijas pacientiem nav pieejami, jo tiem trūkst finansējuma. Nerisinot kritiskos veselības aprūpes jautājumus, mūsu valsts paliks medicīnas akmens laikmetā, kamēr citu Eiropas un pasaules valstu iedzīvotāji saņems tiem nepieciešamo ārstēšanos.
Šā brīža situācijā, cieš ne tikai inovācijas, bet arī pastāvošie pakalpojumi. Latvijas relatīvi nelielais zāļu tirgus pieprasa daudzas valstiska un Eiropas mēroga izmaiņas, lai pacienti varētu ātri saņemt tiem nepieciešamos medikamentus. Šīs izmaiņas aptver ne tikai valsts iesaisti papildu finansējuma piešķiršanā medikamentu iegādei, bet arī atrisinātus birokrātiskos jautājumus, kas atvieglotu zāļu ievešanu Latvijas tirgū, tādējādi motivējot ražotājus tajā uzturēties. Ņemot vērā faktu, ka pēdējo četru gadu laikā Latvijas Zāļu reģistrā vērojams 298 medikamentu iztrūkums, jo no saraksta izslēgto medikamentu skaits krasi pārsniedz no jauna reģistrēto medikamentu skaitu, zāļu ražotāju motivēšanai uzturēties Latvijas tirgū jāpievērš īpaša uzmanība.
“Nevienam nav noslēpums, ka vienas no dārgākajām pozīcijām medikamentu ražotājiem ir katrai valstij pielāgotu iepakojumu izgatavošana – tas paņem ne tikai laiku, bet arī resursus. Tas ir īpaši sarežģīti tik maziem tirgiem kā Latvijai, kas dažus ražotājus mudina apsvērt domu šo apsvērumu dēļ pat aiziet no šī tirgus. Pandēmijas laikā tika pieņemts pagaidu regulējums, kas šo situāciju atviegloja. Ja zāļu ražotājam bija problēmas Latvijas tirgum piegādāt iepakojumus latviešu valodā, viņš tādu pašu produktu varēja piegādāt ar iepakojumu, kas ražots citu Eiropas valstu tirgum, ar nosacījumu, ka lietošanas pamācība ir pieejama latviešu valodā. Šāds risinājums ilgtermiņā ne tikai veicināja zāļu pieejamību aptiekās, bet samazināja ražotāju izmaksas, motivējot tos uzturēties mūsu tirgū,” skaidro Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics.
Eksperti uzsver, ka būtu nepieciešams pārskatīt zāļu izplatīšanas atļaujas dokumentācijas prasības, jo nereti nonākam situācijā, kad no kādas ES valsts varētu ievest iztrūkstošos medikamentus, bet pieejamos iepakojumus jau iegādājušies, piemēram, igauņu kolēģi, jo viņiem sistēma ir daudz elastīgāka. Tikmēr Latvijas pacients atkal paliek bez zālēm. Tas nozīmē, ka regulējums jāveido ar uzticību komersantam, lai mēs nezaudētu konkurencē par pieejamajiem zāļu iepakojumiem.
Šā brīža Latvijas medikamentu pieejamības krīze un tās daudzpusīgās problēmas var atrasināt tikai vienota, pārdomāta pieeja problēmas risināšanai, paredzot pietiekamu budžetu gan terapijas turpināšanai, gan jaunu medikamentu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā, gan mazinot pacientu līdzmaksājumus. Kā arī, visu risinājumu centrā liekot galveno sistēmas ķīlnieku – Latvijas pacientu!