Pēdējos gados ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas Savienības iedzīvotāji, ziņās lasa virsrakstus par zāļu nepieejamību. Problēma īpaši akūti izpaudās tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kad medikamentu pieprasījums krasi mainījās, savukārt loģistikas jautājumi bija apgrūtināti. Tomēr situācijas eskalēšanās publiskajā vidē nenozīmē, ka problēma nav pastāvējusi jau pirms tam. Tas tikai norāda, ka līdzšinējie mehānismi nozares regulējumā ir izrādījušies neatbilstoši mainīgajai situācijai un ir neefektīvi.  Lai arī Eiropas Savienībā pastāv savstarpēja brīvu preču kustība, tas klasiskā veidā neattiecas uz zāļu nozari, liedzot adekvāti pielāgoties jauniem zāļu tirgus izaicinājumiem un operatīvi piemeklēt risinājumus. Savukārt valsts kompensējamo medikamentu budžetu sadalījumi ne vienmēr ļauj segt pacientu vajadzības, kā tas skaidri redzams Latvijas gadījumā. Šo iemeslu dēļ nepieciešams domāt par zāļu nodrošinājuma regulējuma maiņu ne tikai Eiropas, bet arī pašmāju līmenī.

08.03.2023.
Jau vairākus mēnešus gan Latvija, gan Eiropa piedzīvo situāciju, kad aptiekās trūkst medikamentu – bezrecepšu zāļu, antibiotiku, bērnu suspensiju u.c. Šis fenomens tiek skaidrots ar respiratoru saslimšanu piegumu, kā arī farmācijas uzņēmumu ražošanas jaudas un izejvielu nepietiekamību, lai apmierinātu pieaugušo pieprasījumu. Tomēr problēma ir daudz plašāka. Eiropas farmācijas uzņēmumi ceļ trauksmi – esošo birokrātisko slogu dēļ medikamentu iztrūkums turpmāk var kļūt par ikdienu, savukārt daži medikamenti no tirgus var pazust pavisam.

07.02.2023.
Latvijas legālajā zāļu aprites sistēmā caur aptiekām un veselības aprūpes iestādēm iedzīvotāji pērn saņēmuši tikai drošas recepšu zāles un omeprazolu, kas pārbaudīts zāļu verifikācijas sistēmā – pie iedzīvotājiem kopumā nonākuši nedaudz vairāk kā 28 miljoni pārbaudītu iepakojumu. Tas ir par 7% vairāk nekā 2021.gadā, kad sistēmā tika pārbaudīti 26,2 miljoni zāļu iepakojumu, liecina Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) apkopotie dati. LZVO Latvijā atbild par zāļu drošuma pārbaudēm, kas noris verifikācijas sistēmā.

13.10.2022.
Eiropas zāļu ražotāji brīdina, ka var tikt pārtraukta dažu patentbrīvo (ģenērisko) zāļu izgatavošana, ņemot vērā pieaugošo inflāciju, enerģētikas krīzi, izejmateriālu un transportēšanas izmaksu pieaugumu.

30.06.2022.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar zāļu ražotāju organizāciju pārstāvjiem ir pilnveidojuši ārstu un zāļu ražotāju savstarpējās sadarbības ētiskos aspektus, kas jau ilgu gadu garumā Eiropā balstās Eiropas Farmācijas industriju un asociāciju federācijas (EFPIA) ētikas un atklātības kodeksos un Latvijā ir atjaunoti kopš 2020. gada decembra. Kopš 2016. gada visa informācija par veselības aprūpes profesionāļu sadarbību ar zāļu ražotāju pārstāvjiem Latvijā tiek publiskota un pieejama ikvienam iedzīvotājam Veselības inspekcijas interneta mājaslapā www.vi.gov.lv.

01.06.2022.
Aicinām iepazīties ar Zāļu valsts aģentūras apkopotajiem pagājušā gada zāļu patēriņa datiem, kas liecina, ka pērn ir palielinājies patentbrīvo zāļu patēriņš pēc realizācijas apgrozījuma, kas savukārt liecina par pozitīvu virzību uz racionālu zāļu lietošanu Latvijā.

14.04.2022.
Krievijas karadarbības Ukrainā rezultātā veidojoties lielai ukraiņu bēgļu plūsmai uz daudzām valstīm, aktuāli ir arī spēt nodrošināt bēgļu ārstniecības turpināšanu. Lai palīdzētu veselības aprūpes speciālistiem, farmaceitiem un pacientiem jaunajās mītnes valstīs piemeklēt atbilstošus – ukraiņu medikamentiem ekvivalentus – medikamentus, ir izveidots zāļu “tulkotājs”.

15.02.2022.
Latvijas legālajā zāļu aprites sistēmā caur aptiekām un veselības aprūpes iestādēm iedzīvotāji pērn ir saņēmuši tikai drošas recepšu zāles, kas pārbaudītas zāļu verifikācijas sistēmā – pie iedzīvotājiem kopumā nonākuši 26,2 miljoni pārbaudītu iepakojumu. Tas ir par 18% vairāk nekā 2020. gadā, kad sistēma pārbaudīja 22 miljonus zāļu iepakojumu, liecina Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) dati.

03.01.2022.
2021. gads noteikti būs pagājis Covid-19 zīmē ne tikai veselības, bet arī teju visās citās nozarēs. Vēl jo vairāk – tas ietekmējis ikvienu no mums. Tomēr tas nav vienīgais, kas noticis veselības aprūpē. 2020. gadā tika ieviests jauns kompensējamo zāļu izsniegšanā princips, kas palielina pacientu iespējas iegādāties medikamentus. Neskatoties uz šo uzlabojumu, valsts piešķirtais finansējums kompensējamiem medikamentiem joprojām ir nepietiekams. Mūsu valsts tēriņi veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju ir ceturtie zemākie Eiropas Savienībā (ES). Diemžēl, tas ir daļējs iemesls Latvijas iedzīvotāju augstajai mirstībai no Covid-19.