Pagājušonedēļ veselības ministrs Hosams Abu Meri tikās ar Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociāciju (LPMA). Tikšanās galvenais mērķis bija iepazīstināt ministru ar nozares pārstāvju priekšlikumiem, kas ļautu arvien lielākam Latvijas iedzīvotāju skaitam saņemt visus sev nepieciešamos medikamentus.
Ņemot vērā joprojām pieaugošās cenas, piemēram, pārtikas sektorā, finansiāli mazāk aizsargātie iedzīvotāji to šobrīd atļauties nevar. Hosams Abu Meri apstiprināja, ka 2024.gadā veselības aprūpei un tās kvalitātes uzlabošanai plānots papildu novirzīt 275 miljonus eiro, tajā skaitā – kompensējamām zālēm. Tikmēr LPMA iezīmēja savus ieteikumus turpmākās situācijas uzlabošanai, lai nozarei vairs nebūtu jāpiedzīvo 2023.gada izaicinājumi.
Palielināt kompensējamajiem medikamentiem atvēlēto budžetu
LPMA redzējumā finansējums kompensējamiem medikamentiem arvien ir nepietiekams, un to būtu nepieciešams palielināt katru gadu, nodrošinot medikamentu pieejamību visām pacientu grupām. Lai samazinātu pacientu līdzmaksājumus, asociācija aicina palielināt valsts piešķirtās kompensācijas apjomu medikamentiem (no 50% uz 75%, kā arī no 75% uz 90% vai 100%).
Noteikt pacientu līdzmaksājumu griestus kompensējamiem medikamentiem
Asociācija rosina noteikt gada līdzmaksājumu griestus kompensējamajiem medikamentiem 250 EUR apmērā. Piemēram, Igaunijas iedzīvotājiem jau ilgu laiku noteikti gada zāļu līdzmaksājumu griesti 100 EUR apmērā, bet cilvēkiem pēc 63 gadu vecuma valsts medikamentus kompensē 90% apmērā. Tikmēr Lietuvā seniori pēc 75 gadu vecuma, ar zemākiem ienākumiem par medikamentiem nemaksā nemaz.
Samazināt birokrātisko slogu zāļu ražotājiem, lai novērstu reģistrētu zāļu iziešanu no Latvijas tirgus
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka no Kompensējamo zāļu saraksta pēdējo četru gadu laikā atsaukti vai izņemti 654 medikamenti, pacientam nonākot situācijā, kad tam ierastie medikamenti aptiekā vairs nav pieejami. Tikmēr, Latvijas Zāļu reģistrā pēdējo četru gadu laikā vērojams 298 medikamentu iztrūkums, jo no saraksta izslēgto medikamentu skaits krasi pārsniedz no jauna reģistrēto medikamentu skaitu. Latvijas patērētāju tirgus ir neliels, bet ražošanas, piegādes un valsts nodevu izmaksas – augstas. Šo faktoru apvienojums liek farmācijas uzņēmumiem strādāt nerentabli un pārtraukt piegādāt Latvijai dažādas zāles. Diemžēl, šī birokrātiskā sloga dēļ apgrūtināta arī jauno medikamentu ienākšana tirgū.
Asociācijas ierosinājumi šo risku samazināšanai:
1) Zāļu valsts aģentūras ar zāļu reģistrāciju saistīto gada uzturmaksu samazināšana vai atcelšana noteiktos gadījumos, farmakovigilances jeb zāļu drošības uzraudzības procesu gada maksas atcelšana. Salīdzinājumam – gan Igaunijā, gan Lietuvā netiek piemērota farmakovigilances gada maksa, savukārt Lietuvā netiek piemērota zāļu gada uzturēšanas maksa.
2) Nacionālā veselības dienesta zāļu pieteikuma izskatīšanas maksas samazināšana un gada uzturēšanas maksas atcelšana. Salīdzinājumam – gan Igaunijā, gan Lietuvā šīs maksas netiek piemērotas.
Svarīgi atzīmēt, ka, domājot par Latvijas veselības aprūpes budžeta plānošanu, atšķirīgo sistēmu un finansiālo apsvērumu dēļ, nevaram pilnībā censties atdarināt citu valstu pieejas.
LPMA atzinīgi vērtē līdzšinējo veiksmīgo sadarbību ar Veselības ministrijas Farmācijas departamentu. Tāpat asociācijas pārstāvji bija priecīgi dzirdēt ministra pozitīvo attieksmi un redzējumu nozares attīstībai virknē jautājumu. Piemēram, kā primāro virzot noteikumu maiņu, lai nodrošinātu, ka lieltirgotāju un aptieku piecenojumi recepšu medikamentiem ir vienādi iegādājoties zāles gan no Kompensējamo zāļu saraksta, gan ārpus tā. Asociācija un ministrija turpinās aizsākto sadarbību, veicinot zāļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.