Pagājušā gada 1. aprīlī Latvijā tika ieviesta jauna valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība. Tā noteica, ka turpmāk zāļu receptēs ārsts norāda nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, bet gan zāļu aktīvās jeb ārstējošas vielas nosaukumu. Dodoties ar recepti uz aptieku, farmaceits pacietam izsniedz lētāko, receptē norādīto aktīvo vielu saturošo, medikamentu. Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka izmaiņas sniegušas neatsveramu ieguvumu pacientiem – no izmaiņu ieviešanas līdz šī gada 31. martam, pacienti ik mēnesi pērkot medikamentus ietaupījuši vairāk kā miljonu eiro. Ārsti norāda – daudziem pacientiem šīs izmaiņas kļuva par vienīgo veidu, kā atļauties iegādāties visus ārsta nozīmētos medikamentus un saņemt pilnvērtīgu ārstēšanu.
No 2020. gada 1. aprīļa, kad ārsti zāļu receptēs sāka rakstīt tikai medikamentu aktīvo vielu, līdz 2021. gada 31. martam, pacientu līdzmaksājums par medikamentiem samazinājies par 29% jeb 13,27 miljoniem eiro. Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, Ilmārs Dūrītis, norāda, ka izmaiņu sākotnējais mērķis bija palielināt ikviena Latvijas iedzīvotāja iespējas saņemt pilnvērtīgu ārstēšanu: “Galvenais mērķis, kādēļ tika virzītas pagājušajā gadā pieņemtās pārmaiņas, bija Latvijā samērā augstie pacientu līdzmaksājumi par veselības aprūpi. Lai arī lielākā daļa no kompensējamajiem medikamentiem tiek nosegta no valsts puses, tomēr arī daļa, kas jāsedz pašam pacientam, bieži sastāda nozīmīgas summas, ko ne visi var atļauties. Tādēļ, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību, tie bija jāpadara pēc iespējas lētāki. Viena no pasaulē plaši pielietotām metodēm bija lētākā references medikamenta izsniegšana. Uzskatu, ka sistēma ir attaisnojusies, jo redzam zāļu cenu samazinājumu.”
Lai arī izskanējuši viedokļi, ka izmaiņas nav sasniegušas vēlamo rezultātu, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente, ģimenes ārste, Dr. Līga Kozlovska norāda, ka daudziem pacientiem, īpaši senioriem un lauku reģionu iemītniekiem, pagājušajā gadā pieņemtā zāļu izrakstīšanas kārtība ir kļuvusi par vienīgo veidu, kā atļauties iegādāties sev nepieciešamos medikamentus: Tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ asociācija atbalstījusi konkrētā likuma pieņemšanu: “Minēt receptē aktīvo vielu, nevis konkrētu zāļu nosaukumu, jau ilgus gadus ir pasaules attīstīto valstu pieredze. Pateicoties šai sistēmai būtiski palielinās pacientu iespēja saņemt ārstēšanu – piemaksājot pavisam nelielu summu, kas ierasti ir dažu eiro robežās, pacients saņem pilnvērtīgu medikamentu. Īpaši nozīmīgi tas ir senioriem, kuriem ir nelielas pensijas, bet zāles ierasti jāiegādājas vairākas. Ja iepriekš, dažkārt, viņi tableti dalīja uz pusēm, lai pietiktu ilgākam laikam, vai iegādājās tikai daļu medikamentu, tad nu viņi spēj iegādāties lielāku daļu sen nepieciešamo zāļu. Pacienti to ļoti novērtē un ir apmierināti, ka medikamentus var lietot regulāri. Saviem pacientiem konkrētu medikamentu rakstu ļoti reti – vien 2 vai 3% gadījumu. Es pavisam noteikti nevaru piekrist, ka kāds medikaments ir mazāk efektīvs par citu. Visi medikamenti ir reģistrēti un to kvalitāte ir atzīta Eiropas Zāļu aģentūrā. Ja ir kādas problēmas, tad visbiežāk tā ir ārsta nepareizi izvēlēta medikamentu kombinācija.”
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics norāda, ka reforma ne tikai nodrošina valsts un pacientu ietaupījumu, bet arī palīdz veidot veselīgu konkurenci farmācijas uzņēmumu vidū: “Zāles ir ne tikai neizstājams palīgs ārstēšanas procesā, bet arī komercija, kas nosaka, ka jāpārdod pēc iespējas vairāk un dārgāk. Valsts ar šo jauno kārtību ir būtiski ierobežojusi cenu kāpumu, spiežot ražotājam censties cenu pazemināt. NVD dati liecina, ka gada laikā, kopš izmaiņu pieņemšanas, 364 medikamentiem ir samazināta kompensācijas bāzes cena, vidējais cenas samazinājums sastāda 19,76 eiro. Iepriekšējā kārtība, kad pacients varēja piemaksājot izvēlēties konkrētu medikamentu vai ārsts varēja izrakstīt jebkuras zāles no kompensējamo zāļu saraksta, radīja riskus konkurences pārkāpumiem, jo ārstu izvēle par labu kādam konkrētam medikamentam, varēja tikt ietekmēta ar uzņēmumu mārketinga aktivitātēm. Šobrīd šāda iespēja ir minimāla, jo izrakstot konkrētu medikamentu, receptē jānorāda medicīnisks pamatojums. Tādēļ cilvēks nepārmaksā par ārstēšanās ziņā līdzvērtīgu medikamentu, tikai citā iepakojumā vai ar citādu nosaukumu.”
Eksperti norāda, ka būtu nekorekti teikt, ka līdz ar izmaiņām, pacienti nevar saņemt pilnvērtīgu ārstēšanu. Pagājušajā gadā ieviestā sistēma nosaka, ka 30% gadījumu, ja tas nepieciešams pacienta medicīnisko apsvērumu dēļ, ārsts receptē drīkst norādīt konkrētu medikamenta nosaukumu. Tas attiecas uz tiem retajiem gadījumiem, kad pacients nejūt pietiekamu efektu no lētākā medikamenta vai izjūt kādas blakusparādības. NVD dati apliecina, ka līdz šī gada 31. martam, 89% gadījumos, pacienti aptiekā saņēmuši lētāko medikamentu, balstoties uz recepti, kurā ierakstīta tikai aktīvā viela. Tas parāda, ka konkrētā sistēma ir sevi attaisnojusi un pacientu pāreja uz lētāko references medikamentu ir bijusi veiksmīga.
Egils Einārs Jurševics norāda, ka sistēmā neapšaubāmi ir vieta uzlabojumiem, piemēram, palielinot kopējo budžetu, kas atvēlēts kompensējamo medikamentu finansēšanai. Analizējot kompensējamo zāļu budžetu Baltijā uz vienu iedzīvotāju, Latvijā tiek atvēlēti 85,28 eiro gadā, Igaunijā 142,20 eiro un Lietuvā – 161,45 eiro. Nozares profesionāļi jau iepriekš ir aicinājuši valdību pārdomāt iespēju palielināt finansējumu kompensējamajiem medikamentiem, kas ļaut palielināt medikamentu pieejamību pacientiem. Iespējams, ka līdz ar finansējuma no valsts budžeta palielināšanu zālēm, vajadzētu ieviest līdzīgu sistēmu kā vairākās citā ES valstīs, piemēram, Igaunijā – iedzīvotājs par kompensācijas sarakstā iekļautām zālēm pats maksā līdzmaksājumu līdz noteiktam maksimālam līmenim, piemēram, līdz 100 eiro gadā. Sasniedzot šo summu, iestājas valsts pilnīgs atbalsts. Tas pasargātu smagāk slimos pacientus, īpaši pensionārus, kuriem zāļu iegāde ir smags jautājums, lai iekļautos savās budžeta iespējās.